Līdzīgi kā citus gadus ārpus pilsētām un lauku apvidos dzīvojošie pauž bažas par to, vai lauksaimniecībā izmantotie augu aizsardzības līdzekļi (AAL) var nodarīt kaitējumu augsnei, dzīvniekiem, ģimenes locekļiem un katra teritorijā augošiem augiem.
Līdz 26. jūlijam Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) inspektori veikuši 923 AAL lietošanas pārbaudes, to skaitā pārbaudes, operatīvi reaģējot uz 72 iedzīvotāju ziņojumiem. Kopumā konstatēti 43 pārkāpumi, informē VAAD.
Analizējot informāciju par šovasar biežāk saņemtajām sūdzībām un rosinātajām pārbaudēm, tās var apkopot grupā, kas skar ietekmi uz apkārtējo vidi – par smidzinājuma nonākšanu blakus laukā, piemājas dārzā vai tuvu virszemes ūdens objektam – ezeram un upēm.
“Salīdzinājumā ar gadu iepriekš, pārkāpumu skaits augu aizsardzības līdzekļu lietošanas jomā nav būtiski mazinājies, taču par situāciju kopumā precīzāk varēs spriest pēc aktīvās lauksaimniecības sezonas beigām. Pašlaik lielākais pārkāpumu skaits AAL lietošanā ir saistīts ar virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas neievērošanu – tie tiek konstatēti gan plānotajās pārbaudēs, gan pārbaudēs, kas veiktas, reaģējot uz iedzīvotāju ziņojumiem. Ne vienmēr tiek atklāts pārkāpums, par ko tika ziņots, taču pārbaudēs bieži tiek konstatēti citi pārkāpumi,” informē VAAD Augu aizsardzības līdzekļu uzraudzības daļas vadītāja Inga Aizpura.
Vidēji reizi četros gados VAAD plānveida pārbaudēs pārbauda katru lauksaimnieku, kurš kultūrauga audzēšanā izmantot AAL, savukārt situācijās, kad tiek ziņots par iespējamo AAL kaitējumu apkārtējai videi – nokļūšana blakus teritorijā vai ūdenstilpnēs, kaitējums augļu vai sakņu dārzam, zālājam, dekoratīvajiem stādījumiem – veic operatīvās pārbaudes. Pārbaužu laikā inspektors izvērtē situāciju kopumā, nepieciešamības gadījumā ņem paraugus, lai tos laboratoriski testētu uz AAL atliekvielu klātbūtni. Šogad pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā “BIOR” pārbaudīti 86 augu, trīs bišu un divi zivju paraugi un atliekvielu klātbūtne konstatēta 22 paraugos, kas ir bijis par pamatu 26 administratīvā pārkāpuma lietu uzsākšanai un soda piemērošanai par 42 pārkāpumiem.
Dienestā informē, ka AAL var uzņemt ar barību, ūdeni vai patērējot uzturā citus organismus, kas bijuši kontaktā ar AAL, piemēram, sliekas vai zivis. Veicot riska aprēķinus putniem un zīdītājiem, tiek novērtēta AAL ietekme uz izdzīvošanas un vairošanās spējām.
AAL lietošanu virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās aizliedz Aizsargjoslu likums. AAL un mēslošanas līdzekļus aizliegts lietot virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā, mākslīga ūdensobjekta aizsargjoslā, kā arī bakterioloģiskajās aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām – ap urbumiem, akām un avotiem, kurus saimniecībā vai dzeramā ūdens ieguvei izmanto savām vajadzībām individuālie ūdens lietotāji.