Lai gan kopumā ziemāju stāvoklis visā valstī pašlaik vērtējams kā labs, tomēr vietām laukus nācies pārsēt.
Dažviet jau jūtama sausuma ietekme un nenoliedzams bijis izaicinājums – izvēlēties pareizāko mēslošanas taktiku, ņemot vērā šībrīža minerālmēslu ievērojamo sadārdzinājumu, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu veiktie lauku apsekojumi.
LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis norāda, ka pašlaik Kurzemē un vietām Zemgalē jau jūtama sausuma ietekme. “Vizuāli redzams, ka ir lauki, kas saņēmuši pietiekamu mēslojuma devu, bet nereti sastopami lauki, kuros ievērojami trūkst slāpekļa mēslojums. Maijā, atgriežoties mitrumam un siltumam, lauki visā Latvijā jau izskatās daudz labāk un ir atguvuši tiem raksturīgo krāsojumu. Zemā temperatūra pavasarī aizkavējusi veģetāciju – īpaši Kurzemē un Zemgalē pat par 7-10 dienām,” skaidro Balodis.
Ne vien pa reģioniem, bet pat pa saimniecībām, ziemāju stāvoklī vērojamas lielas atšķirības, ko, pirmkārt, radījis mēslojuma sadārdzinājums, bet, otrkārt, – ietekmi uz sējumiem atstājušas arī maija sākumā piedzīvotās zemās gaisa temperatūras.
LLKC eksperti.
LLKC Rēzeknes biroja augkopības konsultante Anita Dzene skaidro, ka Latgalē ziemāju attīstība kavējas vidēji par 10 dienām. Ir saimniecības, kurās nācies pārsēt ziemas rapsi, jo to nopostījuši meža zvēri. Atsevišķos laukos bija vērojama augu “izkrišana” 20-30% apmērā, tomēr tie ir saņēmušies un zied. Ziemas kvieši kopumā izskatās labi, bet ziemas mieži citus gadus esot bijuši labāki.
Maija zemo temperatūru ietekmē dažviet rapsim nav aizmetušies pirmie pāksteņi, vietās, kur rapša stublāja pacelšanās laikā bijusi lielāka zemo temperatūru ietekme, novērota rapša stublāja plaisāšana. Patreiz aktīvi jāpievērš uzmanība slimību izplatībai ziemas kviešos, kā arī ir jāizvērtē slimību riski ziemas rapsī un jāveic slimību ierobežošana.