“Nu jau katrs mūsu valsts iedzīvotājs ir pamanījis straujo pārtikas cenu kāpumu. Elektroenerģijas, dīzeļdegvielas, dabasgāzes, minerālmēslu straujais cenu kāpums ir “uzšāvis” gaisā pārtikas cenas. Lauksaimniekus uztrauc tas, ka pārtika paliek dārgāka un tādejādi mazāk pieejama Latvijas sabiedrībai,” vēsta biedrība “Zemnieku Saeima” 2021. gada izvērtējumā.
Biedrībā norāda, ka “mēs nevēlamies nokļūt tādā situācijā, ka starptautisko politisko lēmumu un tirgus svārstību dēļ, piemēram, rudzu maize paliek pieejama tikai bagātajiem”. Ar to varot cīnīties nacionālā līmenī, ieviešot loģisku “zaļo kursu” un līdzfinansējot lauksaimniecības politiku vismaz kaimiņvalstu līmenī.
Salīdzinot ar pārējo Eiropu, Latvijā ir viens no augstākajiem PVN pārtikai, kas to padara dārgāku. 23% Latvijas iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības riskam un salīdzinoši daudz tērē tieši pārtikas iegādei. Visa gada garumā notika diskusijas par PVN samazināšanu pārtikai, un, apzinoties lielo ražošanas cenu kāpumu, bija ļoti svarīgi 5% PVN likmi piemērot plašākai pārtikas grupai – svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem, diemžēl, politiķi par šādu soli nevienojās, un tāpēc arī nākamgad par pārtiku maksāsim dārgāk, uzsver Zemnieku saeima.
Latvijas laukos joprojām pietrūkst darba roku, jo šoruden tonnām augļu, ogu un dārzeņu palika nenovākti. Atšķirībā no citām ES valstīm, Latvijā tiek likti visi iespējamie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai lauksaimniecības un citās nozarēs, kā arī nav izdevies vienoties ar Finanšu ministriju par sezonas darbinieku atvieglotu nodarbināšanu augkopībā un lopkopībā. Jaunie nosacījumi paredz, ka no 15. decembra arī privātajā sektorā drīkstēs strādāt darbinieki tikai ar Covid-19 sertifikātu, kas vēl pasliktina situāciju. Diemžēl, valdība nesaprot, ka govs nav rūpnīcas iekārta, kuru uz nedēļu vai divām var apstādināt, līdz Covid-19 beidzas.
“Jau divus gadus politisko arēnu pārņēmis jautājums par zaļo kursu, kura mērķi ir ārkārtīgi ambiciozi. Jau šobrīd ir skaidrs, ka šos mērķus nesasniegsim. Labākajā gadījumā uz tiem virzīsimies. Zaļas kurss nebūs sāpīgs tikai ražotājiem!” brīdina Zemnieku saeima.
Par šīs stratēģijas ieviešanu maksāšot visa sabiedrība – pēc Ķīles universitātes aprēķiniem, cenu pieaugums zaļā kursa rezultātā varētu būt ievērojams – liellopu gaļai +58%, cūkgaļai +48%, svaigpienam +36%. Cenu pieaugums kultūraugiem būtu +15% augļiem un dārzeņiem, +18% eļļas augiem un +12,5% graudaugiem. Tiesa, priecējot tas, ka no politiķiem aizvien biežāk dzirdam uzstādījumu par to, ka zaļā kursa ietvaros sevi nevaram palikt zem sitiena. Par to, ka Eiropas gaiteņos ar stingru mugurkaulu jāiestājas pret vairākām nejēdzībām, ko mums vēlas uzspiest.
Visbiedējošākā zaļā kursa tendence ir tāda, ka tas aizvien mazāk veidojas par reālu un ieviešamu stratēģiju, bet gan par jājamzirdziņu, kuru metās izmantot dažādi Kangari un “ekohistēriķi”. Iemesls vienkāršs – šķelt un polarizēt sabiedrību savtīgos nolūkos – atstrādāt sponsoru naudu, attīstīt savu biznesu vai virzīt savu karjeru politikā, rezumē biedrība.
Runājot par KLP, daudzi to raksturojuši kā amerikāņu kalniņus, kur kustība notiek augšup – lejup, bet Zemnieku Saeiuma to vairāk salīdzinātu ar lineāru braucienu no kalna lejup. Ja sākotnēji optimisms bijis augsts – atbalsta pieaugums, ieviešams zaļais kurss, skaidra instrukcija no Eiropas Komisijas par to, kā dalībvalstīm sava politika jāveido, tad gala iznākums ir bēdīgs – liela brēka, sašķelta sabiedrība, politiski nauda sadalīta tam, kurš visasāk izteicies presē. “Nav nacionāla plāna par to, ko vēlamies sasniegt, nav nozaru attīstības stratēģijas, un vissāpīgākais – ilgi solītais maksājumu pieaugums izplēn – vairākas nozares piedzīvos reālu un skarbu maksājumu samazinājumu. Virzīšanās uz klimatneitralitāti arī paliks vien idejas vārdā, jo reālus un ieviešamus pasākumus atbalstīs nepietiekami,” uzsver biedrībā.